Poomikku veliccamellaam

பூமிக்கு வெளிச்சமெல்லாம்
Work
Year
Language

பூமிக்கு வெளிச்சமெல்லாம் நீ கண் திறப்பதனால்
பூவுக்கு பனித்துளிகள் நீ முகம் கழுவுவதால்
கடலுக்கு நுரைகளெல்லாம் நீ பல் துலக்குவதால்
காலையில் அடித்தமழை நீ என்னை தழுவியதால்
பூமிக்கு வெளிச்சமெல்லாம் நீ கண் திறப்பதனால்
பூவுக்கு பனித்துளிகள் நீ முகம் கழுவுவதால்
கடலுக்கு நுரைகளெல்லாம் நீ பல் துலக்குவதால்
காலையில் அடித்தமழை நீ என்னை தழுவியதால்

நீ விழியால் விழியை பறித்தாய்
உன் உயிரினை எனக்குள்ளே விதைத்தாய்
உன் அழகால் எனை நீ அடித்தாய்
அய்யோ அதிசய உலகத்தில் அடைத்தாய்

நீ இதமாய் இதயம் கடித்தாய்
என் இதழ் சொட்டும் அருவியில் குளித்தாய்
நீ மதுவாய் எனையே குடித்தாய்
இந்த உலகத்தை உடைத்திட துடித்தாய்

காலம் வந்த பிறகு ஒட்டிக்கொள்ளும் சிறகு
வாழ ஒரு பூமி இனி தேவை இல்லை
ஒப்புக்கொண்ட உயிர்கள் கட்டிக்கொண்டு பறந்தால்
எட்டி நிக்கும் வானம் ஒன்றும் தூரமில்லை

பூமிக்கு வெளிச்சமெல்லாம் நீ கண் திறப்பதனால்
பூவுக்கு பனித்துளிகள் நீ முகம் கழுவுவதால்

நீ மெதுவாய் நடந்தால் கடந்தால்
என் உணர்ச்சிகள் தீப்பிடித்து எரியும்
ஏய் நீ துளியாய் எனக்குள் விழுந்தால்
என் உயிர் பனிக்கட்டியாக உறையும்

நீ இயல்பாய் அழைத்தால் சிரித்தால்
என் உள்ளம் வந்து மண்டியிட்டு தவளும்
நீ நெருப்பாய் முறைத்தால் தகித்தால்
என் நெஞ்சிக்குள்ளே கப்பல் ஒன்று கவிழும்

கண்களில் மின்மினி புன்னகை தீப்பொறி
மின்னலில் சங்கதி புரிகின்றதே
தொட்டவுடன் உருகும் ஒட்டிக்கொண்டு பழகும்
புத்தம் புது மிருகம் தெரிகின்றதே

பூமிக்கு வெளிச்சமெல்லாம் நீ கண் திறப்பதனால்
பூவுக்கு பனித்துளிகள் நீ முகம் கழுவுவதால்

கடலுக்கு நுரைகளெல்லாம் நீ பல் துலக்குவதால்
காலையில் அடித்தமழை நீ என்னை தழுவியதால்

pūmikku vĕḽiccamĕllām nī kaṇ tiṟappadaṉāl
pūvukku paṉittuḽigaḽ nī mugam kaḻuvuvadāl
kaḍalukku nuraigaḽĕllām nī pal tulakkuvadāl
kālaiyil aḍittamaḻai nī ĕṉṉai taḻuviyadāl
pūmikku vĕḽiccamĕllām nī kaṇ tiṟappadaṉāl
pūvukku paṉittuḽigaḽ nī mugam kaḻuvuvadāl
kaḍalukku nuraigaḽĕllām nī pal tulakkuvadāl
kālaiyil aḍittamaḻai nī ĕṉṉai taḻuviyadāl

nī viḻiyāl viḻiyai paṟittāy
uṉ uyiriṉai ĕṉakkuḽḽe vidaittāy
uṉ aḻagāl ĕṉai nī aḍittāy
ayyo adisaya ulagattil aḍaittāy

nī idamāy idayam kaḍittāy
ĕṉ idaḻ sŏṭṭum aruviyil kuḽittāy
nī maduvāy ĕṉaiye kuḍittāy
inda ulagattai uḍaittiḍa tuḍittāy

kālam vanda piṟagu ŏṭṭikkŏḽḽum siṟagu
vāḻa ŏru pūmi iṉi tevai illai
ŏppukkŏṇḍa uyirgaḽ kaṭṭikkŏṇḍu paṟandāl
ĕṭṭi nikkum vāṉam ŏṇḍrum tūramillai

pūmikku vĕḽiccamĕllām nī kaṇ tiṟappadaṉāl
pūvukku paṉittuḽigaḽ nī mugam kaḻuvuvadāl

nī mĕduvāy naḍandāl kaḍandāl
ĕṉ uṇarscigaḽ tīppiḍittu ĕriyum
ey nī tuḽiyāy ĕṉakkuḽ viḻundāl
ĕṉ uyir paṉikkaṭṭiyāga uṟaiyum

nī iyalbāy aḻaittāl sirittāl
ĕṉ uḽḽam vandu maṇḍiyiṭṭu tavaḽum
nī nĕruppāy muṟaittāl tagittāl
ĕṉ nĕñjikkuḽḽe kappal ŏṇḍru kaviḻum

kaṇgaḽil miṉmiṉi puṉṉagai tīppŏṟi
miṉṉalil saṅgadi purigiṇḍrade
tŏṭṭavuḍaṉ urugum ŏṭṭikkŏṇḍu paḻagum
puttam pudu mirugam tĕrigiṇḍrade

pūmikku vĕḽiccamĕllām nī kaṇ tiṟappadaṉāl
pūvukku paṉittuḽigaḽ nī mugam kaḻuvuvadāl

kaḍalukku nuraigaḽĕllām nī pal tulakkuvadāl
kālaiyil aḍittamaḻai nī ĕṉṉai taḻuviyadāl