పల్లవి:
ఊరికే కొలను నీరు ఉలికి ఉలికి పడుతుంది
ఓరగా నెమలి పింఛమార వేసుకుంటుంది
ఎందుకో ఎందుకో ప్రతి పులుగు యేదో చెప్పబోతుంది
వనములో చెట్టు చెట్టు కనులు విప్పి చూస్తుంది
ఉండుండీ నా ఒళ్ళు ఊగి ఊగి పోతుంది
చరణం 1:
అదిగో రామయ్య! ఆ అడుగులు నా తండ్రివి
ఇదుగో శబరీ! శబరీ! వస్తున్నానంటున్నవి
కదలలేదు వెర్రి శబరి ఎదురు చూడలేదని
నా కోసమే నా కోసమే నడచి నడచి నడచి
నా కన్నా నిరుపేద నా మహరాజు పాపం అదుగో
అసలే ఆనదు చూపు ఆ పై ఈ కన్నీరు
తీరా దయచేసిన నీ రూపు తోచదయ్యయ్యో
ఏలాగో.. నా రామా.. ఏదీ ఏదీ ఏదీ
నీల మేఘమోహనము నీ మంగళ రూపము
చరణం 2:
కొలను నడిగి తేటనీరు.. కొమ్మ నడగి పూల తేరు
గట్టు నడిగి.. చెట్టు నడిగి.. పట్టుకొచ్చిన ఫలాలు.. పుట్ట తేనె రసాలు
దోరవేవో కాయలేవో అరముగ్గినవేవో గాని
ముందుగా రవ్వంత చూసి విందుగా అందీయనా...
విందుగా అందీయనా
pallavi:
ūrige kŏlanu nīru uligi uligi paḍuduṁdi
oragā nĕmali piṁchhamāra vesuguṁṭuṁdi
ĕṁdugo ĕṁdugo pradi pulugu yedo sĕppaboduṁdi
vanamulo sĕṭṭu sĕṭṭu kanulu vippi sūstuṁdi
uṁḍuṁḍī nā ŏḽḽu ūgi ūgi poduṁdi
saraṇaṁ 1:
adigo rāmayya! ā aḍugulu nā taṁḍrivi
idugo śhabarī! śhabarī! vastunnānaṁṭunnavi
kadalaledu vĕrri śhabari ĕduru sūḍaledani
nā kosame nā kosame naḍasi naḍasi naḍasi
nā kannā nirubeda nā maharāju pābaṁ adugo
asale ānadu sūbu ā pai ī kannīru
tīrā dayasesina nī rūbu tosadayyayyo
elāgo.. nā rāmā.. edī edī edī
nīla meghamohanamu nī maṁgaḽa rūbamu
saraṇaṁ 2:
kŏlanu naḍigi teḍanīru.. kŏmma naḍagi pūla teru
gaṭṭu naḍigi.. sĕṭṭu naḍigi.. paṭṭugŏchchina phalālu.. puṭṭa tenĕ rasālu
doravevo kāyalevo aramugginavevo gāni
muṁdugā ravvaṁta sūsi viṁdugā aṁdīyanā...
viṁdugā aṁdīyanā