മുരുകാ മുരുകാ ദയ ചൊരിയൂ മുരുകാ
ഓംകാരപ്പൊരുളറിഞ്ഞവനേ
ഗാംഗേയനേ കാർത്തികേയനേ
കല്യാണ മലർമാല്യം കരിനാഗമായ് തീർന്ന
കന്യക ഞാൻ നിത്യ കന്യക ഞാൻ
വേൽ മുരുകാ വേൽ മുരുകാ ദയ ചൊരിയൂ
സ്വയംവര സദസ്സിലെൻ മനമുടഞ്ഞൂ
സ്വപ്നലോലുപനെന്നെ കൈ വെടിഞ്ഞൂ
വസന്തമെൻ ജീവിതത്തിൽ വേനലായി
ഹർഷമെൻ ഹൃദയാശ്രു വർഷമായി
അണയാതീ മണിദീപ തിരി കൊളുത്തൂ
അബലയാം അംബയിൽ ദയ ചൊരിയൂ
വേൽ മുരുകാ വേൽ മുരുകാ ദയ ചൊരിയൂ
murugā murugā daya sŏriyū murugā
oṁkārappŏruḽaṟiññavane
gāṁgeyane kārttigeyane
kalyāṇa malarmālyaṁ karināgamāy tīrnna
kanyaga ñān nitya kanyaga ñān
vel murugā vel murugā daya sŏriyū
svayaṁvara sadassilĕn manamuḍaññū
svapnalolubanĕnnĕ kai vĕḍiññū
vasandamĕn jīvidattil venalāyi
harṣamĕn hṛdayāśru varṣamāyi
aṇayādī maṇidība tiri kŏḽuttū
abalayāṁ aṁbayil daya sŏriyū
vel murugā vel murugā daya sŏriyū