Kurundogai kondaadum

குறுந்தொகை கொண்டாடும்
Year
Language

குறுந்தொகை கொண்டாடும் காதல் மைந்தா
பெருந்தொகை எப்போது ஈட்டுவாய்

இன்பது பால் சொல்லும் இளய வேந்தே
பொருட் பாலை எப்போது காட்டுவாய்

ஈசன் எழுதிய ஓலை களில்
அக்கால காதல் உருவாகும்

ரேசன் எழுதிய அட்டைகளில்
தற்கால காதல் உருவாகும்

நல்ல வேலை செய்த பின்னே
சிறு தாலி செய்து கொண்டுவா

குறுந்தொகை கொண்டாடும் காதல் மைந்தன்
பெருந்தொகை பின்னாளில் வாசிப்பான்

இன்பத்து பால் கொஞ்சம் படித்த பின்னே
பொருட் பாலை உன்னோடு யோசிப்பான்

சரி மோகம் என்னும் மேகம் இரு கண்ணை மூடுமே
பசி தாகம் வந்து காதை மூட
உண்மை தோணுமே

இது அவ்வை யாரின் கேள்வி என் அதையே சொல்கிறாய்
நான் ஆசை அம்பு வீசும் போது அழகாய் வைக்கிறாய்

இல்லறம் புல்லா வினைத்தொகையும் அளபேடயும் முதல் பாத்து
சத்தியமடி தமிழ் நமக்கு

உணவளிக்கும் தடை எத்து பொய்யோ நீ சொல்வது மெய்யோ
நம்பவா நான்

குறுந்தொகை கொண்டாடும் காதல் மைந்தன்
பெருந்தொகை பின்னாளில் வாசிப்பான்

இன்பத்து பால் கொஞ்சம் படித்த பின்னே
பொருட் பாலை உன்னோடு யோசிப்பான்

உன் மூளை கொண்டு பார்த்தால் அது கணிதம் ஆகுமே
நீ நெஞ்சு கொண்டு காணும் போது நேசம் தோன்றுமே

விழி மூடி கொண்டு காண என் நெஞ்சே போதுமே
நீ மூடி வைத்த உண்மை காண மூளை வேணுமே

கணித மேதை ராமானுஜம் பெத்த பொண்ணு நீ தானா
கற்பனை பண்ணும் மஹா கவி கம்பன் மகன் நீ தானா
அம்மெ தமிழில் எமை நம்பி வா வா

குறுந்தொகை கொண்டாடும் காதல் மைந்தா
பெருந்தொகை எப்போது ஈட்டுவாய்

இன்பத்து பால் சொல்லும் இளய வேந்தே
பொருட் பாலை எப்போது காட்டுவாய்

kuṟundŏgai kŏṇḍāḍum kādal maindā
pĕrundŏgai ĕppodu īṭṭuvāy

iṉbadu pāl sŏllum iḽaya vende
pŏruṭ pālai ĕppodu kāṭṭuvāy

īsaṉ ĕḻudiya olai kaḽil
akkāla kādal uruvāgum

resaṉ ĕḻudiya aṭṭaigaḽil
taṟkāla kādal uruvāgum

nalla velai sĕyda piṉṉe
siṟu tāli sĕydu kŏṇḍuvā

kuṟundŏgai kŏṇḍāḍum kādal maindaṉ
pĕrundŏgai piṉṉāḽil vāsippāṉ

iṉbattu pāl kŏñjam paḍitta piṉṉe
pŏruṭ pālai uṉṉoḍu yosippāṉ

sari mogam ĕṉṉum megam iru kaṇṇai mūḍume
pasi tāgam vandu kādai mūḍa
uṇmai toṇume

idu avvai yāriṉ keḽvi ĕṉ adaiye sŏlgiṟāy
nāṉ āsai ambu vīsum podu aḻagāy vaikkiṟāy

illaṟam pullā viṉaittŏgaiyum aḽabeḍayum mudal pāttu
sattiyamaḍi tamiḻ namakku

uṇavaḽikkum taḍai ĕttu pŏyyo nī sŏlvadu mĕyyo
nambavā nāṉ

kuṟundŏgai kŏṇḍāḍum kādal maindaṉ
pĕrundŏgai piṉṉāḽil vāsippāṉ

iṉbattu pāl kŏñjam paḍitta piṉṉe
pŏruṭ pālai uṉṉoḍu yosippāṉ

uṉ mūḽai kŏṇḍu pārttāl adu kaṇidam āgume
nī nĕñju kŏṇḍu kāṇum podu nesam toṇḍrume

viḻi mūḍi kŏṇḍu kāṇa ĕṉ nĕñje podume
nī mūḍi vaitta uṇmai kāṇa mūḽai veṇume

kaṇida medai rāmāṉujam pĕtta pŏṇṇu nī tāṉā
kaṟpaṉai paṇṇum mahā kavi kambaṉ magaṉ nī tāṉā
ammĕ tamiḻil ĕmai nambi vā vā

kuṟundŏgai kŏṇḍāḍum kādal maindā
pĕrundŏgai ĕppodu īṭṭuvāy

iṉbattu pāl sŏllum iḽaya vende
pŏruṭ pālai ĕppodu kāṭṭuvāy