Kanaa kaangiren

கனா காண்கிறேன்
Year
Language

கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே
கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே

மண்ணை தொட்டாடும் சேலை சேலை கொண்டு
மார்பை தொட்டாடும் தாலி தாலி கொண்டு
மடியை தொட்டாடும் மாலை மாலை கொண்டு மகிழ்வேன்
தினம் தினமும்
வாசம் கொண்டாடும் பூக்கள் பூக்கள் வைத்து
வாசல் கொள்ளாத கோலம் கோலமிட்டு
காதல் கொண்டாடும் கணவன் திருவடியில் மலர்வேன்

கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே
கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே

என் தோழிகளும் உன் தோழர்களும் அய்யோ நம்மை கேலி செய்ய
என் சேலையும் உன் வேட்டியும் நாணும்
நீ கிள்ளிவிட நான் துள்ளியெழ ஆகா அது இன்ப துன்பம்
நான் கிள்ளிவிட என் கைவிரல்கள் ஏங்கும்

தஞ்சாவூர் மேளம் கொட்ட தமிழ்நாடே வாழ்த்து சொல்ல 
சிவகாசி வேட்டுச்சத்தம் ஊரை கிழிக்கும் 
தென்னாட்டு நெய்யின் வாசம் செட்டிநாட்டு சமையல் வாசம் 
நியூயார்க்கை தாண்டி கூட மூக்கை துளைக்கும்

கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே
கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே

நம் பள்ளியறை நம் செல்ல அறை அன்பே அதில் பூக்கள் உண்டு
பூவாடையின்றி வேறாடைகள் இல்லை
ஆண் எனபதும் பெண் என்பதும் ஹையோ இனி அர்த்தமாகும்
நீ என்பதும் நான் என்பதும் இல்லை

மார்போடு பின்னிக்கொண்டு மணிமுத்தம் எண்ணிக்கொண்டு
மடியோடு வீடுகட்டி காதல் செய்வாயே
உடல்கொண்ட ஆசையல்ல உயிர்கொண்ட ஆசை எந்தன்
உயிர்போகும் முன்னால் வாழ்வை வெற்றி கொள்ளுமே

கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே
கனா காண்கிறேன் கனா காண்கிறேன் கண்ணாளனே
ஒரே பந்தலில் ஒரே மேடையில் இருவருமே

மண்ணை தொட்டாடும் சேலை சேலை கொண்டு
மார்பை தொட்டாடும் தாலி தாலி கொண்டு
மடியை தொட்டாடும் மாலை மாலை கொண்டு மகிழ்வேன்
தினம் தினமும்
வாசம் கொண்டாடும் பூக்கள் பூக்கள் வைத்து
வாசல் கொள்ளாத கோலம் கோலமிட்டு
காதல் கொண்டாடும் கணவன் திருவடியில் மலர்வேன்

kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume
kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume

maṇṇai tŏṭṭāḍum selai selai kŏṇḍu
mārbai tŏṭṭāḍum tāli tāli kŏṇḍu
maḍiyai tŏṭṭāḍum mālai mālai kŏṇḍu magiḻveṉ
tiṉam tiṉamum
vāsam kŏṇḍāḍum pūkkaḽ pūkkaḽ vaittu
vāsal kŏḽḽāda kolam kolamiṭṭu
kādal kŏṇḍāḍum kaṇavaṉ tiruvaḍiyil malarveṉ

kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume
kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume

ĕṉ toḻigaḽum uṉ toḻargaḽum ayyo nammai keli sĕyya
ĕṉ selaiyum uṉ veṭṭiyum nāṇum
nī kiḽḽiviḍa nāṉ tuḽḽiyĕḻa āgā adu iṉba tuṉbam
nāṉ kiḽḽiviḍa ĕṉ kaiviralgaḽ eṅgum

tañjāvūr meḽam kŏṭṭa tamiḻnāḍe vāḻttu sŏlla 
sivagāsi veṭṭuccattam ūrai kiḻikkum 
tĕṉṉāṭṭu nĕyyiṉ vāsam sĕṭṭināṭṭu samaiyal vāsam 
niyūyārkkai tāṇḍi kūḍa mūkkai tuḽaikkum

kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume
kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume

nam paḽḽiyaṟai nam sĕlla aṟai aṉbe adil pūkkaḽ uṇḍu
pūvāḍaiyiṇḍri veṟāḍaigaḽ illai
āṇ ĕṉabadum pĕṇ ĕṉbadum haiyo iṉi arttamāgum
nī ĕṉbadum nāṉ ĕṉbadum illai

mārboḍu piṉṉikkŏṇḍu maṇimuttam ĕṇṇikkŏṇḍu
maḍiyoḍu vīḍugaṭṭi kādal sĕyvāye
uḍalgŏṇḍa āsaiyalla uyirgŏṇḍa āsai ĕndaṉ
uyirbogum muṉṉāl vāḻvai vĕṭri kŏḽḽume

kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume
kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṉā kāṇgiṟeṉ kaṇṇāḽaṉe
ŏre pandalil ŏre meḍaiyil iruvarume

maṇṇai tŏṭṭāḍum selai selai kŏṇḍu
mārbai tŏṭṭāḍum tāli tāli kŏṇḍu
maḍiyai tŏṭṭāḍum mālai mālai kŏṇḍu magiḻveṉ
tiṉam tiṉamum
vāsam kŏṇḍāḍum pūkkaḽ pūkkaḽ vaittu
vāsal kŏḽḽāda kolam kolamiṭṭu
kādal kŏṇḍāḍum kaṇavaṉ tiruvaḍiyil malarveṉ