జాలిగా జాబిలమ్మ రేయి రేయంతా
పల్లవి:
జాలిగా జాబిలమ్మ రేయి రేయంతా
రెప్పవేయనే లేదు ఎందుచేత ఎందుచేత?
పదహారు కళలని పదిలంగా ఉంచనీ
ఆ కృష్ణ పక్షమే ఎదలో చిచ్చుపెట్టుటచేత
చరణం 1:
కాటుక కంటినీరు పెదవులనంటనీకు
చిరునవ్వు దీపకళిక చిన్నబోనీయకు
నీ బుజ్జి గణపతిని బుజ్జగించి చెబుతున్నా
నీ కుంకమకెపుడూ పొద్దుగుంకదమ్మా||2||
చరణం 2:
సున్ని పిండిని నలిచి చిన్నారిగా మలిచి
సంతసాన మునిగింది సంతులేని పార్వతి
సుతుడన్న మతి మరచి శూలాన మెడవిరిచి
పెద్దరికము చూపే చిచ్చుకంటి పెనిమిటి
ప్రాణపతినంటుందా బిడ్డ గతి కంటుందా||2||
ఆ రెండు కళ్ళల్లో అది కన్నీటి చితి
కాలకూటము కన్న ఘాటైన గరళమిది
గొంతునులిమే గురుతై వెంటనే ఉంటుంది
చరణం 3:
ఆటు పోటు ఘటనలివి ఆటవిడుపు నటనలివి
ఆదిశక్తివి నీవు అంటవు నిన్నేవి
నీ బుజ్జి గణపతిని బుజ్జగించి చెబుతున్నా
కంచి కెళ్ళిపోయేవే కధలన్నీ
pallavi:
jāligā jābilamma reyi reyaṁtā
rĕppaveyane ledu ĕṁduseda ĕṁduseda?
padahāru kaḽalani padilaṁgā uṁchanī
ā kṛṣhṇa pakṣhame ĕdalo sichchubĕṭṭuḍaseda
saraṇaṁ 1:
kāḍuga kaṁṭinīru pĕdavulanaṁṭanīgu
sirunavvu dībagaḽiga sinnabonīyagu
nī bujji gaṇabadini bujjagiṁchi sĕbudunnā
nī kuṁkamagĕbuḍū pŏdduguṁkadammā||2||
saraṇaṁ 2:
sunni piṁḍini nalisi sinnārigā malisi
saṁtasāna munigiṁdi saṁtuleni pārvadi
suduḍanna madi marasi śhūlāna mĕḍavirisi
pĕddarigamu sūbe sichchugaṁṭi pĕnimiḍi
prāṇabadinaṁṭuṁdā biḍḍa gadi kaṁṭuṁdā||2||
ā rĕṁḍu kaḽḽallo adi kannīḍi sidi
kālagūḍamu kanna ghāḍaina garaḽamidi
gŏṁtunulime gurudai vĕṁṭane uṁṭuṁdi
saraṇaṁ 3:
āḍu poḍu ghaḍanalivi āḍaviḍubu naḍanalivi
ādiśhaktivi nīvu aṁṭavu ninnevi
nī bujji gaṇabadini bujjagiṁchi sĕbudunnā
kaṁchi kĕḽḽiboyeve kadhalannī