Eppadi irunda en

எப்படி இருந்த என்
Year
Language

ஆண்: எப்படி இருந்த என் மனசு
அடி இப்படி மாறிப் போகிறது
உன் கண்களில் என்ன காந்தம் இருக்கிறதா

பெண்: எப்படி இருந்த என் வயசு
அடி இப்படி மாறிப் போகிறது
உன் சொக்கலில் என்ன சக்கரை இருக்கிறதா

ஆண்: உனது சிரிப்பின் ஒலியில் எனது
இளமை தவிக்கிறதே

பெண்: அலையும் உனது விழியை பார்த்தால்
பயமாய் இருக்கிறதே

ஆண்: அரிது அரிது இளமை அரிது விலகி போனால் நியாயமா
மழை வருதே மழை வருதே விழி மேகம் மோதும் பொழுது
சுகம் தருதே சுகம் தருதே உன் சுவாசம் தீண்டும் பொழுது
எதை எதையோ நினைக்கிறதே மனது (எப்படி இருந்த...)

(இசை...)

ஆண்: ஏய் சொட்டு சொட்டுத் தேனா நீ நெஞ்சில் விட்டுப் போனா
ஏங்குது என் மனம் துள்ளி துள்ளி தானா

பெண்: திட்டு கிட்டு வேணாம் ஏய் தில்லு முல்லு வேணாம்
தொட்டதும் பால்குடம் கெட்டு போகும் வீணா

ஆண்: அழகு என்பதே பருகத் தானடி
எனது ஆசைகள் தப்பா

பெண்: நெருங்கும் காலம்தான் நெருங்கும் நாள் வரை
நினைத்துக் கொள் எனை நட்பா

ஆண்: இரவோ பகலோ கனவோ நிஜமோ எதிலும் நீயே தானடி
மழை வருதே மழை வருதே விழி மேகம் மோதும் பொழுது
சுகம் தருதே சுகம் தருதே உன் சுவாசம் தீண்டும் பொழுது
எதை எதையோ நினைக்கிறதே மனது

(இசை...)

ஆண்: ஏய் கிட்ட வந்து நின்னா அது குற்றம் என்று சொன்னா
ஏனடி நீ ஒரு தீயில் செய்த பெண்ணா

பெண்: கொக்கு வந்து போனா அட நெஞ்சம் சொல்லும் தானா
சிக்கிட நான் ஒரு புத்தி கெட்ட மீனா

ஆண்: முறுக்குப் போலவே இருக்கும் காதுகள்
கடிக்கத் தூண்டுதே அன்பே

பெண்: துடுப்புப் போலவே இருக்கும் கைகளால்
அடிக்கத் தோன்றுதே அன்பே

ஆண்: நடையோ உடையோ ஜடையோ இடையோ
எதுவோ என்னைத் தாக்குதே
மழை வருதே மழை வருதே விழி மேகம் மோதும் பொழுது
சுகம் தருதே சுகம் தருதே உன் சுவாசம் தீண்டும் பொழுது
எதை எதையோ நினைக்கிறதே மனது
 

āṇ: ĕppaḍi irunda ĕṉ maṉasu
aḍi ippaḍi māṟip pogiṟadu
uṉ kaṇgaḽil ĕṉṉa kāndam irukkiṟadā

pĕṇ: ĕppaḍi irunda ĕṉ vayasu
aḍi ippaḍi māṟip pogiṟadu
uṉ sŏkkalil ĕṉṉa sakkarai irukkiṟadā

āṇ: uṉadu sirippiṉ ŏliyil ĕṉadu
iḽamai tavikkiṟade

pĕṇ: alaiyum uṉadu viḻiyai pārttāl
payamāy irukkiṟade

āṇ: aridu aridu iḽamai aridu vilagi poṉāl niyāyamā
maḻai varude maḻai varude viḻi megam modum pŏḻudu
sugam tarude sugam tarude uṉ suvāsam tīṇḍum pŏḻudu
ĕdai ĕdaiyo niṉaikkiṟade maṉadu (ĕppaḍi irunda...)

(isai...)

āṇ: ey sŏṭṭu sŏṭṭut teṉā nī nĕñjil viṭṭup poṉā
eṅgudu ĕṉ maṉam tuḽḽi tuḽḽi tāṉā

pĕṇ: tiṭṭu kiṭṭu veṇām ey tillu mullu veṇām
tŏṭṭadum pālguḍam kĕṭṭu pogum vīṇā

āṇ: aḻagu ĕṉbade parugat tāṉaḍi
ĕṉadu āsaigaḽ tappā

pĕṇ: nĕruṅgum kālamtāṉ nĕruṅgum nāḽ varai
niṉaittuk kŏḽ ĕṉai naṭpā

āṇ: iravo pagalo kaṉavo nijamo ĕdilum nīye tāṉaḍi
maḻai varude maḻai varude viḻi megam modum pŏḻudu
sugam tarude sugam tarude uṉ suvāsam tīṇḍum pŏḻudu
ĕdai ĕdaiyo niṉaikkiṟade maṉadu

(isai...)

āṇ: ey kiṭṭa vandu niṉṉā adu kuṭram ĕṇḍru sŏṉṉā
eṉaḍi nī ŏru tīyil sĕyda pĕṇṇā

pĕṇ: kŏkku vandu poṉā aḍa nĕñjam sŏllum tāṉā
sikkiḍa nāṉ ŏru putti kĕṭṭa mīṉā

āṇ: muṟukkup polave irukkum kādugaḽ
kaḍikkat tūṇḍude aṉbe

pĕṇ: tuḍuppup polave irukkum kaigaḽāl
aḍikkat toṇḍrude aṉbe

āṇ: naḍaiyo uḍaiyo jaḍaiyo iḍaiyo
ĕduvo ĕṉṉait tākkude
maḻai varude maḻai varude viḻi megam modum pŏḻudu
sugam tarude sugam tarude uṉ suvāsam tīṇḍum pŏḻudu
ĕdai ĕdaiyo niṉaikkiṟade maṉadu