ఏమి గారణమె తమ కిద్దరము నొక్కటె
(॥పల్లవి॥)
ఏమి గారణమె తమ కిద్దరము నొక్కటె
ప్రేమము లిరుదెసలాఁ బెనఁగొనఁగాను
(॥ఏమి॥)
సేసవెట్టి పతిఁజూచి సిగ్గున నే నుండితేను
వాసించు పువ్వులకేల వాఁడి వచ్చెనే
ఆసతోఁ దెరమాఁటున నట్టెనే నుండితేను
మూసి చిలుకలకేల మొగా లెఱ్ఱనాయెనే
(॥ఏమి॥)
తనియక లోలోనే తలపోసుకొంటేను
వనము కోవిలకేల వాకు వెళ్ళెనే
చెనకఁగా వాసితోడ శిరసు వంచుకొంటేను
వొనరఁ జల్లగాలికి నుడుక నేమిటికే
(॥ఏమి॥)
గక్కన శ్రీవేంకటేశుఁ గాఁగిలించుకొంటేను
నెక్కొని చిత్తమునకు నివ్వెరగేలే
చక్కఁగా నాతనితోను సరసము లాడితేను
వెక్కసపు రతులేల వెల్లివిరిసీనే
(||pallavi||)
emi gāraṇamĕ tama kiddaramu nŏkkaḍĕ
premamu lirudĕsalām̐ bĕnam̐gŏnam̐gānu
(||emi||)
sesavĕṭṭi padim̐jūsi sigguna ne nuṁḍidenu
vāsiṁchu puvvulagela vām̐ḍi vachchĕne
āsadom̐ dĕramām̐ṭuna naṭṭĕne nuṁḍidenu
mūsi silugalagela mŏgā lĕṭranāyĕne
(||emi||)
taniyaga lolone talabosugŏṁṭenu
vanamu kovilagela vāgu vĕḽḽĕne
sĕnagam̐gā vāsidoḍa śhirasu vaṁchugŏṁṭenu
vŏnaram̐ jallagāligi nuḍuga nemiḍige
(||emi||)
gakkana śhrīveṁkaḍeśhum̐ gām̐giliṁchugŏṁṭenu
nĕkkŏni sittamunagu nivvĕragele
sakkam̐gā nādanidonu sarasamu lāḍidenu
vĕkkasabu radulela vĕllivirisīne