ఏదో ఒప్పుకోనంది నా ప్రాణం
పల్లవి:
ఏదో ఒప్పుకోనంది నా ప్రాణం
అది యేదో చెప్పలేనంది ఈ వైనం
కలత పడుతోందే లోలోనా
కసురుకుంటోందే నాపైనా
తన గుబులు నేనో, నా దిగులు తానో
కొంచమైనా పంచుకుంటే తీరిపోతుందేమో భారం
యెదొ యెదొ యేదో ఒప్పుకోనంది నా ప్రాణం
అది యేదో చెప్పలేనంది ఈ వైనం
చరణం 1:
పచ్చగా ఉన్నా పూదోట నచ్చడం లేదే ఈ పూట
మెచ్చుకుంటున్నా ఊరంతా గిచ్చినట్టుందే నన్నంతా
పచ్చగా ఉన్నా పూదోట నచ్చడం లేదే ఈ పూట
మెచ్చుకుంటున్నా ఊరంతా గిచ్చినట్టుందే నన్నంతా
ఉండలేను నెమ్మదిగా, యెందుకంట తెలియదుగా
ఉండలేను నెమ్మదిగా, యెందుకంట తెలియదుగా
తప్పటడుగో, తప్పు అనుకో, తప్పదే తప్పుకుపోదాం
తక్షణం అంటూ పట్టు పడుతోంది ఆరాటం
పదమంటూ నెట్టుకెడుతోంది నను సైతం
చరణం 2:
అందరూ నడిచే దారైనా అడవిలా మారిందనుకోనా
నేస్తమై వచ్చే నీడైనా నిందలేస్తోందేం నా పైనా
అందరూ నడిచే దారైనా అడవిలా మారిందనుకోనా
నేస్తమై వచ్చే నీడైనా నిందలేస్తోందేం నా పైనా
కంటబడని శత్రువులా సొంత మనసు యెందుకిలా
కంటబడని శత్రువులా సొంత మనసు యెందుకిలా
కక్షగడుతూ రెచ్చగొడుతూ ఇంత వేధించే గాయం
యేమిటో యేమో తేల్చుకోలేని అనుమానం
తెలుసేమో బైట పడలేని అభిమానం
pallavi:
edo ŏppugonaṁdi nā prāṇaṁ
adi yedo sĕppalenaṁdi ī vainaṁ
kalada paḍudoṁde lolonā
kasuruguṁṭoṁde nābainā
tana gubulu neno, nā digulu tāno
kŏṁchamainā paṁchuguṁṭe tīriboduṁdemo bhāraṁ
yĕdŏ yĕdŏ yedo ŏppugonaṁdi nā prāṇaṁ
adi yedo sĕppalenaṁdi ī vainaṁ
saraṇaṁ 1:
pachchagā unnā pūdoḍa nachchaḍaṁ lede ī pūḍa
mĕchchuguṁṭunnā ūraṁtā gichchinaṭṭuṁde nannaṁtā
pachchagā unnā pūdoḍa nachchaḍaṁ lede ī pūḍa
mĕchchuguṁṭunnā ūraṁtā gichchinaṭṭuṁde nannaṁtā
uṁḍalenu nĕmmadigā, yĕṁdugaṁṭa tĕliyadugā
uṁḍalenu nĕmmadigā, yĕṁdugaṁṭa tĕliyadugā
tappaḍaḍugo, tappu anugo, tappade tappugubodāṁ
takṣhaṇaṁ aṁṭū paṭṭu paḍudoṁdi ārāḍaṁ
padamaṁṭū nĕṭṭugĕḍudoṁdi nanu saidaṁ
saraṇaṁ 2:
aṁdarū naḍise dārainā aḍavilā māriṁdanugonā
nestamai vachche nīḍainā niṁdalestoṁdeṁ nā painā
aṁdarū naḍise dārainā aḍavilā māriṁdanugonā
nestamai vachche nīḍainā niṁdalestoṁdeṁ nā painā
kaṁṭabaḍani śhatruvulā sŏṁta manasu yĕṁdugilā
kaṁṭabaḍani śhatruvulā sŏṁta manasu yĕṁdugilā
kakṣhagaḍudū rĕchchagŏḍudū iṁta vedhiṁche gāyaṁ
yemiḍo yemo telsugoleni anumānaṁ
tĕlusemo baiḍa paḍaleni abhimānaṁ